Ne resursā
Kad atgriezos no Šveices, mani nedaudz piebeidza vietējais laiciņš un mākonīši. Tie, kas dzīvo Latvijā, bieži joko par laikapstākļiem, lai gan pie mums tie nav nemaz tik murgaini. Bet pēc 🧀 un ⌚ valsts kalnu smukuma, paciest šķīdoni un aukstumu kļūst arvien grūtāk. Man uzreiz sagribējās siltumā, turklāt vēlams ar 🚲. Par laimi, labāk simts draugu, nekā simts ₽. Man ir čoms 🇪🇸, kuram ir brīva vietiņa un vēlme uzņemt viesi. Kāpēc gan neizmantot šo iespēju? Īpaši, ja es varu strādāt attālināti (un es varu).
Kas attiecas uz 🚲, es pačekoju situāciju un sapratu, ka diezgan lēti (50 eiro vienā virzienā) uzņēmums DPD ir gatavs man palīdzēt. Paka 170 cm garumā un ar svaru līdz 30 kg (ir arī viltīgāks ierobežojums, vienmēr precizējiet ar kalkulatoru mājaslapā). Protams, iepakot nav tik vienkārši. Atradu Depo kubikmetra izmēra Big Bag somu, nopirku burbuļplēvi un ietinu velo, kā nu mācēju. Bet blakus sastūķēju somas, veloformu, instrumentus un visu pārējo, ko nebija bail pazaudēt. Tikai vēlāk uzzināju, ka biju pārcenties ar izmēriem, un tas, ka manu paku pieņēma un aizveda — mazs brīnums. Tējas traukus un savu brīnumķiveri ar aizsardzības sistēmu pret slīdošiem triecieniem MIPS nolēmu vest pats.
Skrienot notikumiem pa priekšu, teikšu, ka sūtīt velo ar kurjerpastu ir izdevīgi un ērti. Aviokompānijas ņem 30-40 eiro par segmentu + biļete uz 🚂 + čakars ar velo vilkšanu uz Rīgu un lidostu. Bet te — kurjers atbrauca, savāca un pēc 5-8 dienām atveda uz hatu Spānijā, un vēl aksesuārus var piemest klāt. Vienīgi — vajag vietu, uz kurieni sūtīt. Man tāda bija — Valensijas pilsētā, kas atrodas tāda paša nosaukuma reģionā Spānijas austrumos. Tas ir aptuveni valsts vidus, ja skatās virzienā ziemeļi-dienvidi.
Es saņēmos, iepirku biļetes uz oktobra beigām. Paņēmu nedēļiņu atvaļinājuma, lai nebūtu uzreiz jāgrimst darbā. Atpakaļbiļeti nepirku, mazums, sagribēsies uzreiz notīties, vai, tieši otrādi, tā iepatiksies, ka palikšu pavisam.
Protams, vienmēr ir problēmas: kam atstāt 🐱, cik ērti būs strādāt pie 💻, kā aiziet pie ārsta, cik ilgi var ciemoties pie draugiem un tā tālāk. Tomēr tas viss ir risināms. Biļetes es nopirku uz sestdienu ar aviokompānijām AirBaltic + KLM Cityhopper, lai apskatītos, ar ko pēdējā atšķiras no citiem zemo izmaksu pārvadātājiem.
Melnā strīpa, baltā strīpa
Rīgā ierados piektdien. Pirms tam pēc tradīcijas nervozi pastrādāju (savā brīvdienā), steigā paņēmu no 🐈⬛ urīna analīzi, iegriezos pie vecākiem, citādi taču mēnesi neredzēšu. Tētis mani brīdināja, ka slimo, un es pie viņiem pat atbraucu ar 🚕, lai nesaķertu bacili. Bet uz veterināro klīniku mani jau aizveda fāterītis, kur divdesmit minūtes pirms vilciena es steigā nodevu analīzi. Diemžēl pat ar desmit minūtēm man pietika, lai saķertu no tēta ARS. Par to gan es uzzināju tikai tad, kad nākamās dienas vakarā atlidoju uz Valensiju. Bet es atkal skrienu notikumiem pa priekšu, manas smadzenes ir baigais steidzīgulis.
Mans reiss bija sestdien, bet no rīta AirBaltic atsūtīja sms, ka reisu uz Amsterdamu atliek no 16.30 uz 18.00. Tiesa, sms nez kāpēc bija rakstīts, ka jāierodas pa vecam. Priekš kam? Sēdēt lidostā negribējās, un es tur ierados tikai 16.29. Par laimi, reiss tiešām startēja ap 18. Kad gāju cauri geitam, mana biļete iepīkstējās, un es jau paspēju sarauties, bet ziņas izrādījās labas: mani pārsēdināja uz krēslu pie avārijas izejas, kur ir daudz vietas kājām. Un par velti! Kaifs!
Turklāt blakus gandrīz neviena nebija, 🔥. Tomēr portatīvo ārā nevilku, tā vietā Vikipēdijā lasīju par Spāniju un Valensiju. Angliski iet pagrūti, ātri apnīk, bet krieviski infas ir mazāk. Tomēr šis tas man atmiņā aizķērās. Kaut vai fakts, ka sakne "val" latīņu valodā nozīmē spēku, bet pašam vārdam, neskaitot nozīmi "cietoksnis", ir arī nozīme "laba zīme". Pozitīvi!
Bet kas nav diez ko pozitīvi, tā ir reisa pārcelšana. Pēc maniem aprēķiniem, man bija tikai pusstunda, lai tiktu līdz nākamajam — no Amsterdamas uz Valensiju. Te jāpasaka, ka es nolohojos, nopērkot biļeti caur Amsterdamu. Es taču zināju, ka tur rindas uz kontroli stiepjas no lidostas kilometriem tālu kā spēlē "čūskiņa" pēdējā līmenī. Iziet kontroli aizņem stundas. Par laimi, man ārpus transfēra zonas iziet nevajadzēja, bet reisa pārcelšana acīmredzami bija saistīta ar elli, kas pēdējā laikā valda Shipholas lidostā. Trešs tur ir tāds, ka cilvēki pat jokojot sākuši to saukt angliskajam nosaukumam līdzskaņotajā "Shithole", proti, "Sūdubedre".
Kad atlidoju, skrēju kā ķerts meklēt tablo ar savu geitu, lai gan teorētiski reisam jau vajadzēja pacelties.
Vai paspēju?
Es viss putās atskrēju pie geita, domāju, ka viss ir vējā un nakšņošu Amsterdamā. Pie geita mierīgi sēdēja cilvēki, pie turniketa nebija darbinieka, bet durvis uz trapu bija ciet. Es uz nerviem pat mēģināju noskannēt savu iekāpšanas karti. Turnikets uz mani neapmierināti iepīkstējās. To pamanīja darbiniece no būdiņas netālu un noklakšķināja ar mēli uz mani. Es piegāju, un viņa paskaidroja, ka "gate open" nenozīmē, ka iekāpšana ir sākusies, un ka tad, kad sāksies, tā arī būs rakstīts. Ne pārāk loģiski, ko tad nozīmē "open"? Labi, bet kāpēc iekāpšana pat vēl nebija sākusies? Arī šo reisu atlika?
Nē! Izrādījās viss ir banāli — nebiju ņēmis vērā laika joslu maiņu. Amsterdamā ir par stundu mazāk, bet laiks visās biļetēs vienmēr tiek norādīts vietējais, kas ir loģiski. Sanāk, lai gan atskrēju 20.30 pēc Latvijas laika, kad lidmašīnai jau vajadzēja būt tū-tū, pēc Nīderlandes laika bija tikai 19.30. Akmens no sirds novēlās!
Katrs programmētājs (acīmredzot, izņemot mani) zina, ka time is hard. Sadzīvē mēs reti ar to saskaramies, bet lūk, gadījās.
Nedaudz pastaigājos apkārt, nopirku Zero kolu no pārdošanas automāta, lai nomierinātu nervus, un apsēdos uz apmales gaidīt reisu.
Te viss sakrita bez piedzīvojumiem. Mēs sakāpām pilnīgi patīkamā lidmašīnā ar ļoti pieklājīgu personālu. Pārsteigums izrādījās tas, ka mums piedāvāja tēju, ☕ un 🥪 par velti! Bet tantiņa blakus pat ierāva sarkanvīnu uz haļavu. Sākumā sviestmaizi ņemt negribēju, bet ziņkārība ņēma virsroku. Maize bija baigi veselīgā, ar klijām, bet 🧀 pēc Eiropas paražas bija paskopojušies ielikt. Toties bija uzzieduši asu mērcīti, vismaz kaut kāds mierinājums. Teikšu vairāk, pēc stundas mani atkal pārsteidza — atnesa vēl tēju ar brauniju.
Tā lūk iekārtots KLM Cityhopper, diezgan kruti. Vienīgais — kad mēs tikai sēdāmies, bija smacīgs gaiss, pasažieri bija saelpojuši. Kā sākām rullēt, ieslēdzās ventilācija un aizdzina smacekli.
Diemžēl jau ✈️ es sajutu, ka man sasāpējies kakls, un vispār pašsajūta ne visai. Ko lai dara, risināsim problēmas to rašanās secībā. Naktī biju Valensijas lidostā, kur ar nelielām grūtībām nopirku biļeti uz 🚇 uz centru. Turklāt veseli 8 eiro, padārgi par deviņiem kilometriem! Nemaz nerunājot par to, ka automāts ir nesaprotami iekārtots un neļauj permanenti pārslēgt valodu uz angļu. UI no dieva — viss mirgo, un katrā ekrānā valoda jāizvēlas no jauna! Un pat tad puse paliek spāniski!
Par industriālo dizaineru svarīgumu
Pabeidzām mēs ar to, ka es atlidoju ar KLM Cityhopper uz Valensiju. Interesanti, ka KLM pieder vēl viena reģionālo aviolīniju kompānija. Tā ir Transavia, ar kuru es lidošu pirmo segmentu mājup. KLM sapircis kompānijas, bet pats cieš zaudējumus!
Aizmirsu pateikt, ka sēdekļu atzveltnēs vēl bija atlokāms paliktnītis mini glāzītei. Es agrāk kaut ko tādu tieši lidmašīnās nebiju redzējis. Un vēl — tualetē ir ne pārāk saprotamas pogas, kas drīzāk izskatās kā paskaidrojošas bildītes, pārāk jau nu lielas un plakanas. Saprotu, ka tādas mazgāt ir vieglāk, bet esmu kaut kā pret šo plakanā dizaina ielaušanos no datoru interfeisiem atpakaļ dzīvē. Labāk jau kā bija Windows XP, aci izdurošs skeuomorfisms visā savā krāšņumā, nekā plakana vienkrāsaina štelle, aiz kā acs neaizķeras.
Tiesa, pat plakani interfeisi nav tik slikti kā Metrovalencia biļešu automāta murgs, kas man tagad naktīs rādīsies. Lūk, kur lielo burtu, mirgošanas un nomešanas atpakaļ uz galveno ekrānu tieši pēc 1.3 sekundēm dīkstāves cienītāji! Kā arī sarakstu ar lappušu pāršķiršanu bez meklēšanas un citu jauku sīkumu, kurus es neiegaumēju. Piedevām, teorijā kartiņa, ko tu pērc, var tikt izmantota kā 🚇, tā arī piepilsētas 🚆, kā arī 🚌. Realitātē gan
1. Man neizdevās to izmantot vilcienā.
2. Kartiņas var papildināt tikai ar tādu pašu tarifu, kādu ņēmi pērkot. Manējā bija uz zonām ABC (lidosta), un man vispār bija pilnīgi garām papildināt to vēlreiz par 8€. Pa zonu А (centrs un tā apkārtne) brauciens maksā 1.5€ vai lētāk.
3. Man vispār neizdevās to papildināt!
4. Ja pērc no automāta stacijās 🛤️, tad tas izdod karti tikai priekš 🚆, nevis universālo SUMA.
Strādāt un vēlreiz strādāt valensiešiem pie lietošanas ērtuma.
Tomēr es gluži veiksmīgi ar vienu pārsēšanos tiku ar 🚇 līdz stacijai Turija, kur mani sagaidīja draugs. Vēl ✈️ es izlasīju pārsteidzošu lietu. Turijas upes plūdu dēļ, kas appludināja visu pilsētas centru, to pārcēla uz dienvidiem, bet bijušajā gultnē ierīkoja garu parku. Blakus šādai neparastai vietai man arī bija jāpavada vairākas nedēļas. Izskatās un sajūtas vienkārši bombīgi, bet tas jau vēl nav viss, kas tajā ir!
Paldies par lasīšanu! Abonē bez maksas un lasi tālāk!.